Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns
Piektdiena ir klāt!
Kamēr mēs šonedēļ vērojām, kā krīt aprīļa sākuma karstuma rekordi, Ziemeļamerikā vēroja saules aptumsumu. Taču pie mums dažādas institūcijas ir ienesušas skaidrību vairākos jautājumos, piemēram, par dzīvnieku tiesībām un Kariņa lidojumu sekām. Par visu, kas šonedēļ svarīgs, lasiet mūsu vēstkopā.
VAINO VIENS OTRU
Valsts kontrole publiskojusi revīziju par tā dēvētajiem Krišjāņa Kariņa speciālajiem reisiem, secinot, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Revīzijā gan nebija iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu premjerministra un delegācijas ārvalstu komandējumos, tāpēc to vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Ģenerālprokurors Juris Stukāns norāda, ka vērtē ne tikai ierēdņu, bet arī nu jau bijušā gan premjera, gan ministra Kariņa atbildību. Pēc publiskotās revīzijas Ministru prezidente Evika Siliņa, kura ir Kariņa partijas biedre no “Jaunās Vienotības", izdevusi rīkojumu no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tas darīts uz dienesta pārbaudes laiku. Citksovskis, kurš trešdien liepu alejā pie valdības mājas bija sasaucis preses konferenci, sacīja, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs. Kariņa biroja vadītājs un viņa partijas biedrs Jānis Patmalnieks sacīja, ka gala lēmumu pieņēma premjers.
Vēl Citskovskis atklāja, ka vienai Valsts kancelejas darbiniecei ir izteikts aizrādījums saistībā ar kļūdainas informācijas sagatavošanu par speciālajiem lidojumiem, kas esot bijusi cilvēcīga kļūda. “Man nav neērti par to, ko esmu darījis,” saka Kariņš, kurš revīzijas ziņojum sakās vēl neizlasījis.
"Nerīkojās Kariņa kungs kā Rietumu politiķis, un visiem ir skaidrs, ka viņš ir aizgājis no sava amata, jo partija piespieda viņu to izdarīt,” par situāciju spriež politologs Juris Rozenvalds, viņa kolēģi domā, ka ar šo skandālu Kariņa politiskā karjera ir galā.
Foto: AP, Fernando Llano
TIESAS ĀMURS
Eiropas Savienības (ES) Tiesa trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās ES sankcijas. Tiesa tā lēma, uzskatot, ka viņu pakļaušanu sankcijām nav pietiekami pamatota. Abi gan ES, gan citu valstu sankcijās iekļauti kā tuvi Vladimira Putina un viņa režīma līdzgaitnieki un atbalstītāji. Avens, kurš ir Latvijas pilsonis un dzīvo šeit, gan to ir noliedzis. Ārlietu ministrijā saka, ka sankcijas nenoņems un aicina Eiropas kolēģus tiesas spriesto apstrīdēt.
Arī Latvija tiesās bijusi rosība. Satversmes tiesas (ST) spriedums, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, ir vēsturisks un simbolizē 21. gadsimta resursu pārvaldību, uzskata Pasaules Dabas fondā. Tikmēr Meža īpašnieku biedrība aicinās Zemkopības ministriju izvērtēt atcelto normu un to virzīt atkārtoti. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš gan uzsver, lai varētu atkārtoti lemt par jaunāku koku ciršanu, būtu jāpieņem jaunās meža pamatnostādnes.
ST iestājusies arī par dzīvnieku tiesībām. Tiesa normas, kas paredz Latvijā aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atzina par pamatlikumam atbilstošu. Dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība, norādījusi tiesa.
VIENOJAS PAR PALĪDZĪBU
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka viņš un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījuši divpusēju vienošanos par aizsardzību. Latvija apņēmusies 10 gadus palīdzēt Ukrainai ar kiberaizsardzību, atmīnēšanu un bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu. Šī vienošanās nenozīmē, ka ieguldāmies tikai mēs, bet arī Ukraina apņemas palīdzēt mums, proti, ja gadījumā arī Latvija nonāks drošības krīzē. Pagaidām zināms, ka Latvijas ikgadējais militārais atbalsts Ukrainai būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta.
MEDIJI UN PILS
Bažās par vārda brīvības robežu sašaurināšanos, aprīļa sākumā ar publisku paziņojumu klajā nāca Latvijas Radio Redakcionālā padome. Tam konceptuāli pievienojas arī Latvijas Televīzija. Pirmdien Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rīkoja diskusiju ar žurnālistiem, mediju vadītājiem, politiķiem un ekspertiem par medijiem svarīgiem jautājumiem, tostarp pārmērīgu kontroli un pāreju uz saturu tikai valsts valodā. Arī diskusijā medijos strādājošie norādīja, ka situācija ar vārda brīvības un mediju neatkarības ierobežošanu pašlaik ir saspringta. Šo tēmu šonedēļ apsprieda arī raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kur viedokļi par vārda brīvības robežu sašaurinašanos atšķīrās. Taču sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne norāda - pašcenzūra, nevēloties izsaukt kādas sabiedrības grupas dusmas, vērojama ne tikai starp žurnālistiem, bet arī sabiedrībā kopumā.
UN VĒL…
Lai vāktu naudu partijas "Latvijas attīstībai" darbībai, tika izmantoti starpnieki – radi, draugi, partijas biedru nodarbinātie – un shēma: aploksne, bankomāts, partijas kase. To rāda partijas ziedotāju sniegtās liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Lai arī sākotnēji uz lietas iznākumu birojs skatījās cerīgi, kriminālprocesu neizdevās sākt, jo likums neļauj. Tāpēc tagad KNAB rosina to mainīt. Kā notika partijas "Latvijas attīstībai" pretlikumīgā finansēšana un kāpēc nevienam par to nekādu seku nebūs, Latvijas Radio raidījumā "Atvērtie faili" analizēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Partija izpētīto noliedz un sauc par apmelojumiem.
Vēl vairākiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Latvijā plāno prasīt valsts valodas zināšanas. Tie ir cilvēki, kuri 1992. gadā saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Prasība varētu attiekties uz aptuveni 5000 cilvēkiem. Pamatojoties uz Imigrācijas likuma grozījumiem, līdz šim Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdevusi 27 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem, kuri nav nokārtojuši vai vispār nav kārtojuši likumā prasītās valodas pārbaudes. Fiziska piespiedu izraidīšana nenotiek, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Veselības ministrijas un ārstu speciālistu rosinājums ar likumu pilnībā aizliegt alkohola tirdzniecību internetā fiziskām personām trešdien neguva atbildīgās komisijas deputātu vairākuma atbalstu. Tā vietā deputāti kopā ar alkohola nozari piedāvāja citu risinājumu - internetā iegādāto alkoholu drīkstēs piegādāt ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža. Te vēl gala vārds Saeimai. Jāatgādina, ka komisijā jau atbalstu guvis priekšlikums par vecuma sliekšņa paaugstināšanu, no kāda drīkstēs iegādāties grādīgos dzērienus. Tāpat atbalstīta iecere par alkohola tirdzniecības laika saīsināšanu.
Rīgas lidostas pasažieri tagad var iegādāties arī vaučerus braucienam ar taksometru no lidostas uz pilsētas centru un Pārdaugavu. Vaučers, kas nodrošina braucienu par iepriekš noteiktu cenu neatkarīgi no ceļā pavadītā laika un nobraukto kilometru skaita, maksā 33,50 eiro.
Eiropas Parlaments balsojumā plenārsēdē nolēma neatcelt parlamentāro imunitāti Eiroparlamenta deputātiem Nilam Ušakovam ("Saskaņa") un Andrim Amerikam ("Gods kalpot Rīgai!") tiesāšanai Latvijā. Latvija to prasīja lietā par iespējamu kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.
Pirms vairāk nekā trīs nedēļām izņemtie korgiji, šiperkes un citi suņi nonākuši četrās patversmēs. Visas patversmes suņus ir izpirkušas no valsts, maksājot par katru četrus eiro – šādu cenu noteikusi Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nu dzīvnieku audzētava "Lieldeviņzare" vērsīsies tiesā, apstrīdot Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu izņemt vairāk nekā 100 suņus.
Iecere par daudzo "Latvijas pasta" nodaļu slēgšanu, kas gan pašlaik ir piebremzēta, kārtējo reizi signalizē par mūsdienu Latvijas skaudro realitāti – arvien lielāku tukšumu lauku reģionos. Lai redzētu situāciju savām acīm to, kā strādā pasts, raidījums "Aizliegtais paņēmiens" devās uz Jaunjelgavu un vienu dienu pavadīja pasta nodaļā, kurā agrāk bija pieci darbinieki, tagad – viens.
Noteiktu cilvēku atlaišana un pieņemšana darbā, kā arī sadarbības līguma slēgšana ar konkrētu izdevniecību – tā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks raksturo ultimātus, kādus viņam izvirzījušas par sportu atbildīgajai izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") pietuvinātas personas. Ministre noliedz, ka būtu devusi šādus rīkojumus, bet – saskaņā ar Olimpisko hartu – LOK prezidenta apgalvojumiem varētu būt ļoti nopietnas sekas. Uzskatot, ka Buks ir nepietiekami cīnījies par sporta finansējumu un kopējām interesēm, atsevišķas Latvijas Olimpiskajā komitejā ietilpstošas sporta federācijas pieprasījušas jauna LOK prezidenta vēlēšanas rīkot agrāk, nekā tas bija paredzēts.
Pasaules čempionāts hokejā no 10. līdz 26. maijam ierībinās tribīnes Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā, savukārt ekskluzīvas spēļu tiešraides, spraigāko momentu atspoguļojumus, kā arī čempionāta analīzi Latvijas Televīzija nodrošinās kanālā LTV7 un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Latvijas Televīzijas kanālā LTV7 būs vērojamas 19 spēļu tiešraides, savukārt LSM.lv – 64 spēļu tiešraides. Skatieties un jūtiet līdzi!
Kas ir labs valsts pilsonis, kāds viņš ir? Socioloģe Ieva Strode teic, ka mūsdienās būt par labu pilsoni – to vairs nenosaka tikai cilvēka aktivitāte un attiecības ar valsti, kopienu un līdzpilsoņiem. Ir parādījies jauns rādītājs, proti, tas, kā cilvēks izturas pret planētu un kāda ir viņa attieksme ne tikai pret līdzpilsoņiem, kas dzīvo tagad, bet arī pret tiem, kas dzīvos pēc mums. Vienlaikus joprojām svarīgs ir politiskās kopienas aspekts – labs pilsonis interesējas par politiku.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā būtiski audzis gan rapšu eļļas imports, gan eksports. 2023./2024. tirdzniecības gadā importējot 71,7 tūkstošus tonnu no valstīm ārpus Eiropas Savienības, Latvija kļuvusi par vadošo rapšu eļļas importētāju ES. Lielākā daļa rapšu eļļas importēta no Krievijas un Baltkrievijas, pērn par tikpat lielu summu kā par "asiņainajiem graudiem", kā iesaukti Krievijas graudaugu produkti. Taču, ja par graudiem bija skandāls, tad rapšu eļļa nav iekļauta pagājušajā mēnesī pieņemtajā to lauksaimniecības produktu sarakstā, kuru imports no agresorvalstīm ir aizliegts.
Uzņēmums "H2YO" ir izvēlējies vienu no grūtākajām lietām, ko biznesā vispār var izdomāt. Pašu spēkiem viņi ražo produktu pagaidām vēl neesošā kategorijā. Tā var rakstorot šo biznesu. Proti, viņu ideja ir piedāvāt cilvēkiem veselīgāku ūdeni, kas bagātināts ar vitamīniem un nav saldināts ar cukuru. Nevis pudelēs vai skārdenēs, bet no automāta, kurā katrs pats var sajaukt sev tīkamu ūdens garšu un vitamīnu daudzumu. Nelielā iekārta, kas atgādina kafijas automātu, pamatā ir paredzēta birojiem.
Runāt ar ledusskapi latviski. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas – piemēram, lielie valodas modeļi kā "ChatGPT" – kļūst arvien labākas arī latviešu valodas lietojumā. Tas notiek, pateicoties tam, ka cilvēki tos izmanto latviešu valodā. "Arī tā ir daļa no mūsu atbildības un rūpēm par valodu," uzsver mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziasts Kaspars Kauliņš. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski? Par to raidieraksta "Valis" jaunākajā sērijā.
Sabiedrībai nepieciešama dziedināšana, tā intervijā mums pauda Venēcijas biennāles Latvijas paviljona kurators Adams Budaks, raksturojot mākslinieces Amandas Ziemeles veidoto izstādi, kas atklāšanu biennālē piedzīvos 18. aprīlī. “Māksla palīdz mums tikt galā ar mūsdienu pasaules sarežģītību. Es domāju, ka Amandas darbs piedāvā šo palīdzību, jo tas ir ļoti vērsts uz skatītāju, pat ir par to nobažījies."
Turpinās Purvīša balvas nominantu paziņošana. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus – Luīzi Rukšāni, Paulu Zvani un Romānu Korovinu, paziņoja balvas rīkotāji.
Plānots, ka pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem. Atbalstu līdz aprīļa beigām saņems aptuveni 100 tūkstoši kredītņēmēju. Cik tad saņems? Pēc Finanšu nozares asociācijas aprēķiniem, izmaksājamais atbalsts var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem līdz 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.
Kuram gan nepatīk ieskatīties cita makā! Šoreiz – pensionāra makā. Izrādās, lielākā vecuma pensija februārī Latvijā bija 43 000 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Vēl 53 seniori ik mēnesi saņem virs 5000 eiro lielu pensiju, bet katrs ceturtais Latvijas pensionārs ik mēnesi iztiek ar 400, 500 eiro. Datu regula neļauj iestādēm atklāt, kuri ir tie lielo pensiju saņēmēji, to atliek vien minēt.
Iestājoties siltākam laikam, pilnā sparā ir sākusies arī ziedputekšņu alerģiju sezona. Kā sevi pasargāt no šādas alerģijas? Mediķi saka, ja parādās alerģijas simptomi, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Ja alerģija apstiprināsies, tad būs vajadzīga arī konsultācija ar alergologu un tiks noskaidrots, pret kuru no ziedputekšņiem konkrēti ir alerģija. Bet izrādās, ka ir arī aplikācija, kas palīdz noteikt ziedputekšņu koncentrāciju gaisā.
Dalieties savās pārdomās un ieteikumos, vēstkopas uzlabošanai, - [email protected]